Briselē, 5 jūnijs 2013, Komisija secina, ka Latvija ir gatava ieviest eiro 2014. gadā

Eiropas Komisija
Paziņojums presei
Briselē, 2013. gada 5. jūnijā

Komisija secina, ka Latvija ir gatava ieviest eiro 2014. gadā

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas, monetāro lietu un eiro jautājumos Olli Rēns teica: „Latvijas pieredze apliecina, ka valsts var sekmīgi pārvarēt makroekonomisko nelīdzsvarotību, lai cik smaga tā arī nebūtu, un kļūt vēl stiprāka. Pēc smagās lejupslīdes 2008. un 2009. gadā Latvija īstenoja izlēmīgu politisku rīcību, ko atbalstīja ES un SVF vadītā finansiālās palīdzības programma, kura uzlaboja ekonomikas elastību un pielāgošanās spējas atbilstoši vispārējiem ES noteikumiem par ilgtspējīgu un līdzsvarotu izaugsmi. Un tas ir atmaksājies – paredzams, ka Latvijai šogad būs visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā.”

Viņš piebilda: „Latvijas vēlme ieviest eiro ir uzticības apliecinājums mūsu kopējai valūtai un vēl viens pierādījums, ka tiem, kuri pareģoja eiro zonas izjukšanu, nebija taisnība.”

Konverģences ziņojumā ir pozitīvi novērtēti Latvijas ekonomikas rādītāji attiecībā uz šādiem Līgumā par Eiropas Savienību izklāstītajiem konverģences kritērijiem:

Inflācija

Vidējais inflācijas līmenis Latvijā 12 mēnešu laikā līdz 2013. gada aprīlim bija 1,3 %, kas ir ievērojami zemāks par atsauces vērtību (2,7 %), un tiek prognozēts, ka tas saglabāsies zemāks par atsauces vērtību arī turpmāk. Kaut arī pašreizējo, īpaši zemo inflācijas līmeni ir veicinājuši īstermiņa faktori (galvenokārt PVN samazinājums pagājušā gada jūlijā), tomēr pamatfaktoru analīze un fakts, ka atsauces vērtība ir ievērota un pat ievērojami pārsniegta, ļauj pozitīvi vērtēt cenu stabilitātes kritērija izpildi. Latvijai būs jāpaliek modrai, lai saglabātu zemu inflācijas līmeni, tostarp turpinot īstenot piesardzīgu fiskālo politiku un saglabājot iekšzemes pieprasījumu uz ilgtspējīgas attīstības ceļa.

Valsts finanses (deficīts un parāds)

Vispārējās valdības deficīta un IKP attiecība 2010. gadā sasniedza 8,1 %, taču samazinājās 2012. gadā līdz 1,2 %, un ir paredzams, ka saskaņā ar Komisijas jaunāko pavasara prognozi tā saglabāsies 2013. gadā 1,2 % apmērā. Vispārējās valdības parāds 2012. gada beigās bija 40,7 % no IKP. Komisija uzskata, ka pārmērīgais budžeta deficīts ir novērsts ticamā un ilgtspējīgā veidā, un ir ieteikusi ES Ekonomikas un finanšu padomei (ECOFIN) atcelt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Latvijai (skatīt MEMO/13/463). Ja ECOFIN padome šim ieteikumam sekos, Latvija izpildīs valsts budžeta stāvokļa kritēriju.

Procentu likmes

Vidējā ilgtermiņa aizdevumu procentu likme Latvijā gada laikā līdz 2013. gada aprīlim bija 3,8 %, kas ir zemāka par atsauces vērtību (5,5 %). Likmju starpība, salīdzinot ar eiro zonas ilgtermiņa obligāciju kritēriju, kopš 2010. gada ir ievērojami samazinājusies, tādējādi atspoguļojot tirgus uzticību Latvijai.

Maiņas likme

Latvijas lats ir piedalījies valūtas kursa mehānismā (VKM II) kopš 2005. gada 2. maija, kas ir ievērojami ilgāk nekā minimāli noteiktie divi gadi. Pievienojoties VKM II, Latvijas iestādes apņēmās saglabāt lata kursu ��1 % svārstību amplitūdas robežās attiecībā pret centrālo kursu. Divu gadu laikā pirms šā novērtējuma veikšanas lata maiņas kurss nenovirzījās no centrālā kursa par vairāk kā ±1 % un nebija pakļauts spriedzei.

Ir izvērtēti arī citi faktori, tostarp maksājumu bilances attīstība un darba, preču un finanšu tirgu integrācija. Krīzes laikā Latvijas ārējā bilance būtiski pielāgojās, ko veicināja arī Latvijas ārējās konkurētspējas uzlabošanās. Latvijas ekonomika ir labi integrēta ES ekonomikā, pateicoties tirdzniecības un darba tirgus saiknēm, un tā nozīmīgā apmērā piesaista ārvalstu tiešos ieguldījumus. Iekšzemes finanšu nozare ir ievērojami integrējusies ES finanšu sistēmā, galvenokārt tāpēc, ka banku sistēma lielā mērā pieder ārvalstu īpašniekiem.

Visbeidzot, Latvijas tiesību akti monetārajā jomā ir atbilstīgi ES tiesību aktiem.

Šo novērtējumu papildina Eiropas Centrālās bankas (ECB) sagatavots konverģences ziņojums, kas arī tiek publicēts šodien.

Vispārīga informācija

Visā krīzes gaitā Latvijai ir izdevies sekmīgi risināt grūtu makroekonomikas korekcijas procesu. Izlēmīga rīcība, īstenojot ES un SVF vadīto finansiālās palīdzības programmu, palīdzēja valstij pārvarēt smagu lejupslīdi un atjaunot ekonomikas izaugsmi.

Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību Komisija un ECB par šo tematu ziņo reizi divos gados vai pēc pieprasījuma, ko iesniedz dalībvalstis ar izņēmuma statusu. Šā gada 5. martā Latvija oficiāli lūdza Komisiju izstrādāt ārkārtas konverģences ziņojumu, lai no 2014. gada 1. janvāra ieviestu eiro.

Eiro ieviešanas nosacījumi ir četri uz stabilitāti vērsti ekonomiski kritēriji, kas attiecas uz valsts budžeta stāvokli, cenu stabilitāti, valūtas maiņas kursa stabilitāti un ilgtermiņa procentu likmju konverģenci un kuri ir ilgtspējīgā veidā jāizpilda. Valsts tiesību aktiem monetārajā jomā arī jābūt saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību.

Saskaņā ar Līgumu novērtējumā jāņem vērā arī citi faktori (maksājumu bilance, tirgus integrācija), kas kalpo kā rādītāji tam, ka dalībvalsts integrācija eiro zonā noritēs bez problēmām, kā arī tam, lai gūtu labāku priekšstatu par konverģences ilgtspēju.

Pēc tam, kad Eiropas Parlaments būs izteicis savu atzinumu, eiro zonas finanšu ministri snieguši ieteikumu un ES valstu vadītāji būs apsprieduši šo jautājumu Eiropadomes 27. un 28. jūnija sanāksmē, ECOFIN padome jūlijā pieņems galīgo lēmumu par eiro ieviešanu Latvijā.

Procedūra būs pilnībā pabeigta, kolīdz Ministru padome ar eiro zonas dalībvalstu un Latvijas vienprātīgu lēmumu būs neatsaucami noteikusi maiņas kursu starp latu un eiro.

Plašāka informācija sources : http://europa.eu

Ar novērtējumu var iepazīties dokumentā „2013. gada konverģences ziņojums par Latviju”, kas pieejams tiešsaistē šādā tīmekļa vietnē:
http://ec.europa.eu/economy_finance/publications/european_economy/convergence_reports/index_en.htm

Kopsavilkums sabiedrībai ir pieejams šeit:
http://ec.europa.eu/economy_finance/publications/european_economy/2013/ee3_en.htm

MEMO 13/495
ECB konverģences ziņojums:
www.ecb.europa.eu/press/pr/date/2013/html/pr130605.en.html